Svētdienas vakarā, 2006.gada 2. Jūlijā, Vaidavas pamatskolā pulcējās  65 cīņas spara pilni kluba „Tīģeri” karatisti, kuri bija ieradušies uz

jau tradicionālo karatē nometni. Dažiem šī bija ļoti nozīmīga nometne, jo bija priekšā smags darbs, lai izcīnītu nākamo meistarības pakāpi-jostu. Šogad pie eksāmenu kārtošanas tika pielaisti  32 sportistu, kuri pretendēja uz sarkanām, zilām un brūnām jostām.

            Nometne ilga no 2.-9.jūlijam. Šajās patiesi karstajās dienās mums-karatistiem bija daudz un smagi jātrenējas, jo katra mērķis bija pēc iespējas labāk nokārtot pārbaudījumus. Par karstumu nevarējām gausties, taču tas darīja savu-tika izlieti vairāki sviedru spaiņi un līdzi atvestie ūdens iepakojumu krājumi, kas paredzēti bija visam nometnes laikam, izsīka jau pāris dienās.

Kāds tad karatistu dienas grafiks? Mēs bijām sadalīti divās grupās-vēcākā ( kuri kārtoja eksāmenu) un jaunākā grupa, katrā nedaudz virs 30 cilvēku. Mums ir arī savi trenerīši, kuriem nu bija iespēja sevi apliecināt un iejusties savā lomā kā nākas. Tie bija Ilona Gavrilova un Rolands Serģis, kuriem tika uzticēti 33 mazie ziķeri. Lielākos, protams, trenēja mūsu pašu trenerīC Artis Līviņš. Ikdiena nebija no vieglajām, jo jāceļas bija agri no rīta un tad aši uz sporta laukumu skriet 3 km krosu. Dažiem tas šķita kā vairāku stundu liels skrējiens, bet dažiem kā pastaiga. Kā jau sportistiem, mums ir nepieciešams labi paēst, par to gādāja saimniecītes, liekot galdā garšīgas brokastis, pusdienas. Kādu našķi launagā un arī bez vakariņām neiztikt. Katru dienu eksāmenu licējiem bija trīs pusotru stundu gari treniņi, kas attīstījām savu varēšanu Katās, Kihonā un Kumitē. Kas tad būtu vasara-karstais laiks-bez kārtīgas izpeldēšanās! Protams, arī mēs šo lielisko iespēju nelaidām garām, Vaidavas ezers un tā pludmale bija īstā vieta, kur izklaidējāmies un atslābinājāmies, lai atkal varētu sakopot savus spēkus nākamiem treniņiem. Mēs lieliski pavadījām laiku spēlējot Kartupeļus un apliecinājām savas prasmes volejbola spēlēs savā starpā. Mums, nezinot priekš kam un kādiem nolūkiem bija jāvāc savas tukšās ūdens pudeles. Darījām arī tā kā lika, līdz uzzinājām, ka tiks rīkots Lielais šļakstīšanās turnīrs. Tad sākās lielie strīdi un pudeļu dalīšana, jo vajadzēja savākt pēc iespējas vairāk šīs neparastās munīcijas. Kad visas pudeles tika piepildītas- tad tik sākās ūdens kaujas! Visi bijām iegājuši azartā tā, ka ar pudelēm vairs nebija gana- ņēmām talkā spaini un ar ūdeni piepildītus maisiņus. Sausa nepalika neviena vīlīte, kā saka bijām slapji līdz ādai. Toties prieks bija neviltots un karstumā pat patīkama šāda laistīšanās ar ūdeņiem.

            Visbeidzot bija pienākusi lielā eksāmena diena, kad rādījām ko varam! Eksāmens ilga visu dienu, bijām jau piekusuši, taču mērķis un gribasspēks bija lielāks un mēs visi ar smaidošam sejām saņēmām savu balvu-jostu, kura bija nopelnīta godam. Tagad Karate klubs „ Tīģeri” var lepoties ar jauniegūtām 14 brūnajām jostām, kas tiešām ir ievērības cienīgi, kā arī 7 zilās jostas. Mēs bijām pirmie, kuri dabūja jaunās kluba Budo pases, kurās bija iespiests zīmogs, kas apstiprināja mūsu pūliņu rezultātu. Pēc smaga darba ir arī jāatpūšas! Arī mēs to lieliski protam! Sākam ar to, ka noskaidrojām kārtīgākās istabiņas titula ieguvējus, kuras noteikti nebija šoreiz meitenes. Puiši bija daudz oriģinālāki un kārtīgāki par mums-meitenēm-centāmies turēt līdzi, bet nekādi nesanāca tā, kā gribētos. Torte bija puišiem godam pelnīta! Vakars turpinājās kopīgā pasēdēšanā, ar stafetēm un kārtīgu izdejošanos. Nogurums šķita pazudis- kā nebūtu bijis! Kā teica mūsu trenerīC Artis: Tie, kas piedalījās nometnē- visi ir labākie! Gan mazie, gan lielie izturēja šo nometni, kas nenoliedzami bija visgrūtākā un nozīmīgākā priekš daudziem no mums. Šādas nometnes ir vajadzīgas kaut vai tikai tāpēc, lai satiktos ar tiešām labo kolektīvu- draugiem.

 Alda Krustiņa teksts