ABAVA

Izbraucieni vieno cīņu kluba „Tīģeri” audzēkņus

 

       Cīņu klubs „Tīģeri” no š.g. 1.-6. augustam devās ūdens tūrisma braucienā pa Kurzemes skaistāko upi Abavu, kā arī viesojās Ventspils ziedu paklāju svētkos un apmeklēja pilsētas svētku kultūras pasākumus.

         Braucot pa līkumoto ceļu un skaitot pieturas, mēs nonācām Kandavā, kur arī sākās mūsu piedzīvojumu pilnais brauciens pa Abavu. Šoreiz ceļojumā piedalījās 14 drosminieki, kas tika sadalīti komandās pa trīs.

         Vairumam no mūsu kolektīva šis bija jau kārtējais šāda veida brauciens, bet dažiem no mums pirmais. Pats grūtākais bija sākums, jo lielais karstums ir darījis savu- upe bija kļuvusi daudz seklāka, tādēļ mums nācās pielikt visu savu enerģiju, lai kanoe laiviņa slīdētu. Par nelaimi arī straumes nebija. Ar saucieniem airē, airē taču…! no viena upes krasta līču loču uz otru nonācām mūsu dīvainajā apmetnes vietā, ko nodēvējām par otrdieņu nometni. Kā par nelaimi uznāca ilgi gaidītais lietus! Pamatīgi samirkuši līdz pēdējai vīlītei, devāmies kā kamieļi nokrāvušies pa šaurajām trepītēm, kas veda uz nejauši izraudzīto naktsmītni. Pirmais, kas pavērās mūsu acu priekšā bija sārts-vigvams, kas stiepās vairāku metru augstumā. Tomēr mistiski izskatījās iekš sārta pakārtais striķis un bluķis, kā arī jocīgie namiņi no guļbaļķiem celtie, kas aizķepināti ar sūnām. Arī namiņos netrūka dīvainību- tie bija divi un katrā atradās dažādas sakārtas zālītes un jocīgas pātagas ar sazin ko ievīstītu lupatu tuņķi galā. Tas vēl nebija viss- dažiem no mums apetīti bojāja sakārtie mugurkauli, taču neēduši nepalikām. Sākām jau jokot, ka tūlīt atnāks kāds un …Šo vietu nosaucām par Otrdieņiem, kur kāds no mūsējiem pat paspēja upurēt savas bikses. Tās nejauši noslīka Abavā.

         Tālākā ceļā mūs pavadīja pīles un gulbju pāris, kas nešķita visai draudzīgi pret svešiniekiem. Tā mēs īrāmies trīs dienas, līdz nonācām Nabes ezerā. Šeit tiešām ir skaista ainava! Tur arī apmetāmies un sakūrām kārtīgu ugunskuru. Te arī beidzās mūsu brauciens ar laivām. Taču, pirms laivas atdevām, kārtīgi jāizbauda šī iespēja- amizieris uz ūdens. Trīsvietīgās laiviņas dabūja trūkties, jo nu uz tām vēlējās sasēsties vismaz trīs reizes vairāk cilvēku un sākās airu cīņas! Laivas gāzās, sanāca tā, ka daža laba slīkt sagribēja. Jautrība turpinājās ar dziesmām pie ugunskura, no repertuāra- piedziedājumi- kopā jautrāk.

         Tālāk devāmies uz Ventspili- ziedu paklāju svētkiem. Pamielojušies pankūku kafejnīcā, apmetāmies Piejūras Kempingā uz divām dienām. Tur bija ko redzēt! Dažādi koncerti uz ielām, varējām vērot, kā top skaistie ziedu paklāji. Staigājot pa pilsētu diena pagāja ātri, taču ar to vēl nekas nebeidzas, jo nākamajā dienā bija pilsētas 176.svētki, kuri pārsteidza mūs ar Spēka vīru šovu. Kā jau karatisti- Mārtiņš Neļķe arī iemēģināja savus spēkus. Vairāku simtu kilogramu smagu dzelžu izkustināšanā- nebija viegli, taču citu drosminieku no skatītāju vidus nebija. Arī kāda spēka vīra stingrās rokas iemēģināja Ilona! Viņam pacelt Ilonu bija nieks- varēja justies kā klubkrēslā.

         Tālāk, vienā solī ceļš cauri tirdziņam veda uz lielisko koncertu, kur Intars Busulis iekustināja lielo pūli ar savām dziesmām. Tomēr valdīja neziņa- kas būs 176. sekunžu šovā… Šovs bija pārdomāts! Tur bija viss, sākot ar akrobātiskiem trikiem līdz dziesmām ar šova elementiem. Tad sekoja Ventspils mēra Lemberga uzruna pilsētniekiem. Visbeidzot kulminācija! Debesis rotāja viskrāšņākie ziedi- salūts- kas pārsteidza mūs visus ar savu grandiozo vērienu un daudzveidību, zeme vien dārdēja.

         Šādi izbraucieni vieno cīņu kluba audzēkņus kopīgam darbam un izklaidei. Tie liek domāt, būt aktīviem un uzņemties atbildību par sevi un apkārtējiem. Par garlaicīgu vasaru karatistu vidū nav ne runas, jo laiks ir pavadīts lieliski!

 

 

Aldas Krustiņas teksts